Arhīvs

MAIJS - 2010

'"Diena, kad tika radīta cerība droši vien bija tā pati diena, kad tika radīts pavasaris."

                                                                                                            /Bern Williams/

Jaunums:

  •  Alfreda un Sarmītes S. Gravu stipendija
  •  Laimona un Astrīdas Jansonu stipendija

Ir noslēgusies pieteikšanās 2010./2011. mācību gada stipendijām, saņemti 525 kandidātu pieteikumi.

04.05. Talka Likteņdārzā

 4.maijā - Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20. gadadienā - Likteņdārzā pulcējās „Vītolu fonda" darbinieki un stipendiāti, uzņēmuma „Metrum" pārstāvji, domubiedru grupa „Mazā Kavalērija", Ogresgala pamatskolas skolēni un tie cilvēki, kas gribēja iestādīt kociņu savu tuvinieku piemiņai.

Pēc projekta autora Shunmyo Masuno ieceres, pavisam dārzā jāiestāda 11 000 koku, kas tiks stādīti pakāpeniski. Šajā gadā Likteņdārzā paredzēts iestādīt ap 1 000 koku. Koku stādi audzēti AS „Latvijas valsts meži", kas ir viens no Likteņdārza lielākajiem atbalstītājiem. Dārza tapšanā iesaistījusies arī SIA „JLD" kokaudzētava „Bulduri", kas uz 4. maiju dārzam uzdāvināja 65 dzīvžoga stādus. Latvijas svētku dienā Likteņdārzā tika iestādīti pirmie koki šajā sezonā, tādējādi veidojot simbolisku saikni starp pagātni, tagadni un nākotni. Šajā dienā "Vītolu fonda" stipendiāti iestādīja savu kociņu to studentu piemiņai, kam diemžēl vēsturisko apstākļu dēļ nebija iespējas studēt un iegūt izglītību, kā arī to "Vītola fonda" atbalstītāju piemiņai, kas bija spiesti doties trimdā - Brunim Rubesam, Miķelim un Ievai Gravām, Andrejam Zvejniekam un Emmai A. Kampei. Pēc talkas pie stipendiātu sakurtā ugunskura, talcinieki baudīja "Kokneses miesnieka" dāvāto tēju un SIA  "Fazer" garšīgo maizīti, ugunskurā ceptas desiņas. Paldies par organizēto  talku un iespēju tajā piedalīties Kokneses fonda valdes priekšsēdētājai Valdai Auziņai.


Vilis Vītols ar Vītolu fonda stipendiātiem

04.05. Mērķziedojums Alfreda un Sarmītes S. Gravu stipendiju fondā.


Gravu ģimene

 

08.05. Vilim un Martai Vītoliem - balva par ieguldījumu filantropijā

 

Ir laime nevilties savos tuviniekos un bērnos, bet atrast viņos domubiedrus un draugus. Ir liela laime nevilties izvēlētajā darbā, ar cieņu pieņemot gan panākumus, gan neveiksmes. Bet vēl lielāka laime ir tad, ja paveiktais ir ne tikai novērtēts, bet ir radījis tādu atbalsi līdzcilvēkos, ka tam ir radušies sekotāji un atbalstītāji.

Šī gada 8. maijs kļuva par īpašu dienu ne tikai Vītolu fonda dibinātājiem Vilim un Martai Vītoliem, bet arī visiem fonda ziedotājiem un stipendiātiem, jo ziņa, ka The U.S.- Baltic Foundotion 2010. gada balva  „Par ieguldījumu filantropijā", ir piešķirta Vītolu ģimenei, apliecināja, ka šo cilvēku ieguldījums ir pamanīts un novērtēts ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Filantropija ir mērķtiecīga un plānota līdzekļu vai citu resursu ziedošana kādiem sabiedriska labuma mērķiem, nesagaidot par to nekādu atlīdzību, un šī balva tika piešķirta, pamatojoties uz Amerikas Tirdzniedzības kameras Latvijā valdes ieteikumu. Pasniegšanas ceremonija notika ASV 8. maijā Vašingtonā, viesnīcā Mayflower, Gala Dinner laikā, un pasākumā piedalījās ASV prezidenta Obama padomnieks Maikls Strautmanis, LR vēstnieks ASV valstīs Andrejs Pildegoviča kungs ar kundzi, Vītolu fonda ziedotājs Jānis Rūvalds un daudz citu viesu.

Vītolu ģimene uzskata, ka šādu atzinību ir pelnījuši visi 147 ziedotāji, kuri ir uzticējušies fonda mērķim - stipendiju veidā palīdzēt spējīgiem, centīgiem maznodrošinātiem jauniešiem studēt kādā no Latvijas augstskolām un sasniegt dzīvē tādu līmeni, lai nākotnē varētu palīdzēt citiem, bet visiem kopā - likt uzplaukt Latvijai. Iespējams, ka aizsākums idejai par šāda fonda dibināšanu Vilim Vītolam radās jau 1961. gadā, kad, pateicoties Forda fonda piešķirtajai stipendijai, viņam tika piedāvāta iespēja doties uz ASV, lai iegūtu maģistra grādu. Arī Vītolu fonds šajos gados ir pārliecinājies, ka labai idejai netrūkst sekotāju- jau trīs bijušie stipendiāti ir atgriezušies fondā, bet nu jau paši būdami ziedotāji.

Nesen klajā nāca Viļa Vītola grāmata ,,Savējiem", un tajā varam lasīt vēlējumu ziedotājiem: ,,Esmu vienmēr mudinājis ziedot tikai Latvijai. Šajā vārdā ietveru viņas cilvēkus, latviešu tautu, tās cenšanos pēc brīvības un pastāvēšanas, pēc izglītības, pēc labākas dzīves nākošām paaudzēm. Dodiet vienmēr kādam vērtīgam latviešu pasākumam! Latvijas liktenis ir bijis tik sūrs, ka mēs citādi nedrīkstam."

Viļa Vītola darbs sabiedrības labā ir novērtēts- ir saņemta PBLA balva par darbu Latvijas un latviešu labā un mūsu valsts augstākā atzinība - Triju Zvaigžņu ordenis. Šogad martā Latvijas Rotari klubu organizētajā forumā Starptautiskā Rotari prezidents Džons Kenijs par ieguldījumu izglītībā un labdarībā Vili Vītolu apbalvo ar Goda zīmi.

Jau vairāk kā 10 gadus Vītolu ģimene Latviju atkal sauc par mājām, jo vispārzināma ir patiesība, ka no kokiem mēs atšķiramies tikai ar to, ka uz laiku spējam atstāt savas saknes, no tām tomēr gūstot spēku, lai atgrieztos.  Mēs staigājam pa vienām un tām pašām Rīgas ielām, uzsmaidām vienai un tai pašai saulei un vienos un tajos pašos ceriņziedos ceram atrast laimi. Vairāk kā sešiem simtiem Latvijas jauniešu, pateicoties ziedotājiem, tas jau ir izdevies. Bet arī ikviens no mums, kārtējo reizi ikdienas steigā dodoties cauri šai neprātīgi smaržojošai ceriņu triumfa arkai, ja apstāsies un uzmanīgāk ieskatīsies, ieraudzīs, ka uz kāda ceriņu krūma vēl joprojām ir aizķēries viena eņģeļa lieks spārnu pāris. Savējiem dodamais.

10.05. Viesos pie ziedotājiem Ata un Balvas Bredovskiem.


Balva un Atis Bredovski

11.05. Mērķziedojums Sandras Kalnietes stipendijai.


Sandra Kalniete

11.05. Tikšanās ar DV Bedfordas nodaļas priekšsēdētāju Jāni Tauriņu.

 

Ir pagājuši jau pieci gadi, kopš ar DV Bedfordas nodaļas atbalstu kādam latviešu jaunietim tiek sniegta iespēja iegūt augstāko izglītību. Ne velti jubileja šai stipendijai tiek svinēta tagad, kad gan Latvija, gan Anglija kļūst sudraboti balta un svin ziedēšanas un atjaunotnes svētkus - pavasari, kurš ķiršu un ābeļu baltumu sabēris arī daudzu gudru, staltu un godīgu latviešu vīru sirmajās galvās. Taču jāatzīst, ka, kaut arī gadu ritējumu nevar apturēt neviens, apbrīnojama ir daudzu Anglijas latviešu spēja saglabāt un dzīves pūra lādē noglabāt tikai laimīgos dzīves mirkļus. To mūžā ir bijis tik daudz - tās ir reizes, kad ir izdevies palīdzēt citiem, un šis dvēseles ziedēšanas laiks noteikti daudziem no viņiem ir bijis tas, kas sniedzis vislielāko prieku, laimi un spēku brīžos, kad tas ir bijis un vēl joprojām ir visvairāk nepieciešams.

Vītolu fonds allaž ir lepojies ar cilvēkiem, kuru dzīves mērķis ir palīdzēt citiem, sniedzot iespēju iegūt izglītību - vienīgo lietu, kuru neviens nespēj atņemt. Taču satikšanās ar DV Bedfordas nodaļas priekšsēdētāju Jāni Tauriņu allaž ir īpaša, jo, neskatoties un cienījamo gadu skaitu, no viņa starojošais spēks liek kārtējo reizi pārliecināties - Latvija tik tiešām ir bijusi un ir stipru, godīgu un cēlu vīru izauklētāja.

DV Bedfordas nodaļa dibināta 1948. gada 12. decembrī, un sākuma gados nodaļā ir bija vairāk kā 160 biedru. 1950. gadā daudzi izceļoja uz ASV, Kanādu, palika un aktīvi darbojās 120 biedri, bet tagad daudzi no viņiem jau atdusas smilšu kalniņā vai vada savas vecumdienas atpūtā un nodaļas dzīvē vairs aktīvi nepiedalās. DV fonda Bedfordas nodaļa ziedojusi trūcīgiem leģionāriem, daudzbērnu ģimenēm, Brīvības pieminekļa atjaunošanai, Brāļu kapiem, Lestenes kapu izbūvei; u.c. 2005. gada 12. maijā Latvijā dibinātas 5 Daugavas Vanagu fonda Bedfordas nodaļas stipendijas.

 Un tomēr ir pienācis brīdis, kad aktīvā darbība ir beigusies, un, šoreiz ierodoties Rīgā, Jānis Tauriņš atved pēdējo ziedojumu no DV Bedfordas nodaļas. Tās vairs nav, jo uz pēdējo sēdi ieradušies tikai daži biedri un tika nolemts DV Bedfordas nodaļu likvidēt.

Taču VF kontā DV Bedfordas nodaļas stipendijām iemaksātās summas pietiks vēl vairākiem gadiem, un esam pārliecināti, ka Jānis Tauriņš arī turpmāk aktīvi sekos līdzi savu stipendiātu gaitām, tikšanās reizēs nodos nākošām paaudzēm savus atmiņu stāstus, savu dzīves pieredzi. Un jaunajiem ir ko no šī sirmā kunga mācīties.

Jānis Tauriņš ir vienkāršs, sirsnīgs un ļoti taisnīgs, īsts goda vīrs. Jau pirmajā tikšanās reizē viņš atklāja ziedošanas vienkāršo patiesību - jādod nevis tad, kad cilvēks kļuvis bagāts un pašam nekā netrūkst, bet tad, kad vēlme darīt laimīgākus citus ir kļuvusi par vienu no dzīves prioritātēm. Viņš pats ziedot sācis jau no pirmās algas. Kaut arī daudz kā trūcis, nebijis pat sava spilvena, Jānis domājis par tiem, kam klājies vēl grūtāk - par Vācijā palikušajiem cīņu biedriem. Palīdzības sūtījumi galvenokārt sūtīti uz Vāciju·leģionāriem un invalīdiem, kas veselības dēļ nevarēja izceļot un dzīvoja ļoti trūcīgos apstākļos. Nodaļas biedru saimnieciskajam stāvoklim uzlabojoties, kā arī saņemot ziedojumus un testamentārus novēlējumus, nodaļas kasē uzkrājās līdzekļi un varēja arī atbalstīt dažādus projektus.

Patlaban Jāņa Tauriņa dzīves vieta ir Straumēni - vieta, kur rasta mājas sajūta, kur vairāku desmitu gadu garumā ar lielu atbildības sajūtu veikti saimnieciskie darbi. Arī patlaban bez viņa palīdzības neiztikt - allaž atrodas kaut kas paveicams - slotai jāieliek kāts, jānopļauj zālīte. Un tādos brīžos Jānis atkal sajūtas vajadzīgs un piederīgs šai vietai, mazai daļiņai no Latvijas, kurai pats ziedojis daudz darba un enerģijas, lai tā kļūtu par mājām daudziem trimdā dzīvojošiem latviešiem. Jānis ir DV mūža biedrs un tāds arī mūžam paliks - aktīvs un darbīgs, bezgalīgo dzīvības ritumu apliecinošs. Ne velti Straumēnu nosaukumā iedzīvināts arī kaut kas no E. Virzas daiļdarbā paustā: ,,Šie mūžīgie dzirnu riteņi griežas nemitīgi, nedzirdamas melodijas pavadīti, dūkdami vienu un to pašu dziesmu par pasaules nemainību un mūžīgumu". Studentiem tā nav tikai stipendija, tas ir apliecinājums iespējai pārmantot to gara aristrokrātiju, kura piemīt Jānim Tauriņam - cilvēkam, kurš izlēma, ka šībrīža vērtīgākais ieguldījums būs to jauniešu izglītošana, kas veidos rītdienas Latviju. 

Visus šos gadus Jānis Tauriņš ir aktīvi sekojis līdzi DV Bedfordas nodaļas stipendiātu dzīvei un mācībām, divas reizes gadā ieradies Rīgā, ir bijis uz visiem Vītolu fonda organizētajiem pasākumiem. Šopavasar tikšanās notika viesnīcā "Radi un draugi", un visi trīs DV Bedfordas nodaļas stipendiāti - Elza Blažēviča, Kristaps Moruss un Dace Leonoviča - bija ieradušies ar ziediem, lai godinātu, lai sveiktu, lai pateiktos par uzticēšanos. Pie kafijas tika runāts ne tikai par studijām - Jānis Tauriņš vērīgi ieklausījās arī stāstos par ikdienas gaitām un uzklausīja jauniešu domas un viedokļus.

Stipendiāte Elza Blazēviča savā pateicības vēstulē ir rakstījusi; "Katrs mirklis ir jāpieņem tāds, kāds tas ir un jāizbauda pēc iespējas vairāk. Es cenšos dzīvot šeit un šodien, jo rītdiena nekad nepienāk, tā vienkārši pārvēršas par tagadni. Paldies Jums par Jūsu palīdzību, kas ļauj man bez raizēm dzīvot, augt un attīstīties šeit un tagad...."

Latviešu sudrabs lielākoties neglabājas grezni apkaltās pūra lādēs - tas redzams māmuļu un dzīves grūtību izturējušu vīru sirmajās galvās un tai sudraba birzī, caur kuru mums visiem vēl jāiziet, ne tikai ne zariņa nenolaužot, bet arī jaunas atvases audzējot un atvēlot sudrabotiem caur šo pasauli iet arī citiem - tiem, kam šo sudrabu nākotnē būs lemts nest Pasaulē.


Jānis Tauriņš ar stipendiātiem

12.05. Fondā viesojas ALA Informācijas nozares vadītājs Jānis Kukainis un biroja vadītājs, ģenerālsekretārs Raitis Eglītis.


No kreisās: Raitis Eglītis un Jānis Kukainis

13.05. Viesnīca "Radi un draugi" 15. dzimšanas dienu svin kopā ar saviem stipendiātiem.

Ir pagājuši jau 15 gadi no tā brīža, kad, pateicoties DV Anglijas fonda biedru un Ādolfa Sīļa entuziasmam, piepildījās daudzu ārzemju tautiešu sapnis - Rīgā tika nodibināta viesnīca ,,Radi un draugi'''', kurā jebkurā laikā tika mīļi gaidīts ikviens latvietis, kurš vēlējās pavadīt laiku savā Tēvzemē. Šogad šai jubilejai par godu tika izdota viesnīcas grāmata ,,Vēl viens sapnis. ,,Radi un draugi'''' 15 gados."

Īslandes vulkāna darbība neļāva 23. aprīlī, grāmatas atklāšanas svētkos, uz svinībām ierasties pasākuma galvenajam varonim, viesnīcas valdes priekšsēdētājam Ādolfam Sīlim, kurš arvien ir bijis tās sirds un dvēsele, tāpēc viesnīcas valde izlēma svētkus svinēt vēlreiz- 13. maijā.

Viesnīcā strādā apbrīnojama komanda - viesnīcas direktore Evita Žvārte, cilvēks savā vietā - radoša, izdarīga. Kopā ar viņu valdē darbojas Māris Slokenbergs, Pēteris Pētersons. Viņi izlēma uz svinībām ielūgt DV Anglijas fonda, viesnīcas "Radi un draugi", DV Bedfordas nodaļas, DV Notingemas nodaļas un Ādolfa Sīļa - Jura Grigora piemiņas stipendijas stipendiātus - jauniešus, kuriem, pateicoties šim atbalstam, ir iespēja studēt Latvijas augstskolās.

Sadarbību ar Vītolu fondu DV Anglijā aizsāka 2004. gadā, iesākumā nodibinot 3 stipendijas, taču, pārliecinoties, ka viņu sniegtā palīdzība tik tiešām ir ļoti nepieciešama un tiek augstu novērtēta, DV Anglijā ik gadus stipendiju skaitu palielināja, un šobrīd ar DV Anglijas atbalstu Latvijā studē 61 jaunietis.

6 gadu laikā atbalstu saņēmuši 106 studenti, no kuriem 23 augstāko izglītību jau ir ieguvuši, bet šogad studijas plāno beigt vēl 15 jaunieši. DV Anglijā Latvijas jauniešu izglītošanai saziedojuši Ls 260 129, taču īpaši atzīmējams ir tas, ka viesnīcas valdes locekļi dibinājuši arī savas privātās stipendijas. Ādolfs Sīlis 4 gados izskolojis 2 studentus, un vēl divi studē ar Ādolfa Sīļa - Jura Grigora piemiņas stipendiju, bet Māris Slokenbergs stipendiju nodibināja sava tēva mācītāja Roberta Slokenberga piemiņai. Savukārt jaunais valdes loceklis Pēteris Pētersons kopā ar savu draugu Aivaru Ivaru Juri Sinku, svinot savu 50 gadu jubileju, aicināja viesus ziedot jauniešu izglītībai.

Viesnīca „Radi un draugi" atbalsta dažādu sfēru topošos speciālistus, priekšroku dodot jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm. Pateicoties viesnīcas „Radi un draugi" un DV Anglijas fonda atbalstam, studē nākamie pedagogi, ārsti, būvnieki, informācijas tehnoloģiju speciālisti, kultūras darbinieki u.c.

Svētku dienā visi stipendiāti saņēma īpašu dāvanu - pirmās direktores Astrīdas uzvārdu sarakstītu grāmatu „Vēl viens sapnis" un Vītolu fonda vēlējumu - sasniegt dzīvē tādu līmeni, lai varētu nākotnē palīdzēt citiem. 

Šo pavasarīgo pasākumu varētu uzskatīt arī par savdabīgu sapņu salidojumu, kurā lemts satikties dažādiem sapņiem - tiem, kas cilvēku spārno dzīves ceļa sākumā, un tiem, kas bagātus un skaistus padara brieduma gadus.

"Manuprāt, dzīve ir kā klavieres - aiz katra melnā taustiņa seko baltais, es ticu, ka arī Latvijā drīz ieskanēsies baltā taustiņa gaišā cerību melodija. Vismaz man tā jau ir sadzirdama, jo pateicoties DV Anglijas fonda atbalstam, šogad būšu ieguvusi augstāko izglītību. Esmu pateicīga par gaismu, ko man snieguši labi un nesavtīgi cilvēki. Paldies par atbalstu un sirds siltumu!" savā pateicības vēstulē raksta viena no DV Anglijas fonda stipendiātiem Kristīne Terentjeva - viena no jauniešiem, kuriem tiek piedāvāta iespēja piepildīt SAVU sapni. Astrīdas grāmata "Vēl viens sapnis. ,, Radi un draugi'''' 15 gados.''''

Ja sapņiem patiesi tic, tie piepildās, īpaši, ja palīgā nāk darbaprieks, silta sirds un īstena ticība sasniedzamajam mērķim.

Kad Astrīda, grāmatas "Vēl viens sapnis. ,, Radi un draugi'''' 15 gados'''' autore, iepazinās ar rakstīto par Straumēnu dibināšanu Anglijā, viņa pievērsa uzmanību vārdiem: „...tāls un nesasniedzams sapnis". Tik tiešām - Straumēni Anglijas „Daugavas vanagiem" kādreiz bija tāls un nesasniedzams sapnis jeb, kā teicis Ādolfs Sīlis: „Viena liela lauku māja, faktiski muiža, ko iegādājāmies 1975.gadā par mītni latviešu pensionāriem, lai viņi vecumdienas pavadītu latviešu vidē, nevis Anglijas veco ļaužu mītnēs". Taču šis sapnis veiksmīgi visai īsā laikā tika īstenots, un neskaitāmi latvieši Straumēnos atrada draugus, atbalstu, mājas.

Taču sapņi nekad nebeidzas, un viena piepildījums ir tikai nākošā aizsākums. Šis sapnis - viesnīca „Radi un draugi", kas sirsnīgi un visai veiksmīgi jau piecpadsmito gadu uzņem viesus no visas pasaules. Viesnīcā ir īpaša atmosfēra - kaut arī, pirmo reizi ierodoties, cilvēki savā starpā nav pat pazīstami, tad, pienākot atvadīšanās mirklim, viņi ir kļuvuši par labiem draugiem un, rodoties izdevībai, atgriežas atkal un atkal. Tā ir kļuvusi par sava veida pieminekli mūsu tautai raksturīgajām īpašībām - sirsnībai, viesmīlībai un vēlmei atstāt aiz sevis ko paliekošu.

Šeit, Vecrīgā, Mārstaļu ielā 1, 3 un 5, tāpat kā Straumēnos, tagad tiekas cilvēki, kurus vieno mīlestība pret zemi, kura izauklējusi viņu vecākus un vecvecākus un, iespējams, kādreiz būs Mājas arī viņu mazbērniem. Taču šis sapnis ir īstenojies, pateicoties galvenokārt Ādolfam Sīlim, cilvēkam, kurš allaž ir bijis pārliecināts, ka iespējams ir viss, īpaši tad, ja darbus vada silta un atsaucīga sirds.

Astrīdas grāmatā tiek intervēti arī tie cilvēki, kuri nesavtīgi palīdzēja Ādolfam Sīlim sasniegt iecerēto: gan arhitekts Juris Poga, gan būvuzņēmējs Dainis Mūsiņš, gan visi viesnīcas direktori - Astrīda Jansone, Mārtiņš Zanbergs, Jānis, Jenzis, Iveta Gulbe un tagadējā direktore Evita Žvarte, par savu darba pieredzi viesnīcā stāsta arī grāmatvede Tija Viduce, personāldaļas vadītāja Inga Riba, un katram savs stāsts, savs piedzīvojums, savas atmiņas. Bet Ādolfs Sīlis atzīst: "... ar personālu viesnīcai ir tiešām laimējies. Un gala rezultāts, tagad atskatoties uz sākumu pirms piecpadsmit gadiem, ir daudz, daudz labāks, nekā sākumā iecerēts. Tajā laikā mēs neviens nedomājām, ka kādreiz viesnīcai būs trīs ēkas, vēl mazāk cerējām, ka runāsim par ceturtās būvi".

Īpaša sadaļa veltīta labdarībai, jo viesnīcas "Radi un draugi" peļņa tiek ziedota, palīdzot un īstenojot dažādus projektus Latvijā. Ir palīdzēts gan Malnavas pagasta Vītolu skoliņai, uzcelts veco laužu mītne "Mūsmājas", palīdzēts slimnīcām, ir nodibinātas DV Anglijas fonda un viesnīcas "Radi un draugi" stipendijas. 

Šo grāmatu nevarēs nopirkt grāmatnīcās - to saņems tie, kas atpūtīsies viesnīcā "Radi un draugi", bet dāvināta tā tiks cilvēkiem, kuri pirms 15 gadiem noticēja sapnim par savu viesnīcu Latvijā, tiem, kas ziedoja, lai šis sapnis kļūtu par īstenību.

Grāmata beidzas ar vārdiem:

"... viesnīca „Radi un draugi" ir sapnis, kas ir piepildījies, un Anglijas „Daugavas vanagu" fonds ar to tiešām var lepoties. 1995.gada aprīlī, atklājot pirmo māju, pat visdrošākajos sapņos nevarējām iedomāties, ka tas tik labi veiksies. Bet tāpēc grāmatai virsraksts ir „Vēl viens sapnis", un es esmu pārliecināta, ka Anglijas „Daugavas vanagu" fondam tas nav arī pēdējais." 

Sapņi ir valoda, kurā ar mums sarunājas Dievs, un tā arvien ir bijusi pati saprotamākā tiem, kuri runā ar sirdi un kuriem katra diena ir sākums jauniem darbiem, kas padarīs pasauli gudrāku un labāku. 

Par autori Astrīdu Jansoni.

 Dzimusi Doles salas Jaunkungu mājās, kur nodzīvoja pirmos 14 gadus. 1944. gadā tika evakuēta uz Vāciju, vēlāk 1950. gadā nokļuva Amerikā. Bez parastiem domrakstiem skolā neko nerakstīja līdz laikam , kad 1975. gadā pirmo reizi ciemojās Latvijā. Tas pamudināja Astrīdu uzrakstīt savus pārdzīvojumus, līdz ar to sākās pārdomu un redzējumu iesūtīšana latviešu laikrakstos, kas turpinās vēl šodien. Aktīvi darbojusies Klīvlandes latviešu teātrī, kur uzrakstījusi piecas lugas. Rakstot grāmatu "Vēl viens sapnis" autore atklājusi, ka ļoti patīk rakstīt un cer, ka šī nebūs viņas vienīgā grāmata.

Viesnīcas "Radi un draugi" valdes priekšsēdētājs Ādolfs Sīlis savā svētku uzrunā teica: "Kad izlēmām, ka jāizdot grāmatu par viesnīcas 15 gadu darbību visi bija vienisprātis, ka par rakstnieci jāņem šīs viesnīcas pirmā direktore un arī viesnīcas nosaukuma "Radi un draugi" autore Astrīda Jansone. Viņa ir brīnišķīgs cilvēks un ļoti laba rakstniece."

13.05. Mērķziedojums Saginavas Latviešu kluba stipendijai.

 

18.05. Fondā viesojas Lielvārdes attīstības fonda projektu direktore Ilze Kreišmane.


Lielvārdes Attīstības fonds

19.05. Ziedotāja Sarmīte Andersone Šveics organizē vakariņas savas ģimenes stipendiātiem un viesojas fondā.


Sarmīte Andersone Šveics ar stipendiātiem

18.05.Mērķziedojums Korp! Fraternitas Lataviensis, Alfreda un Almas Apses piemiņas stipendijai.


Korporācijas Fraternitas Lataviensis biedri

20.05. Padomes sēde.

Valdes priekšsēdētāja Vita Diķe ziņo par 2010. gada kandidātu pieteikumiem. No 2010. gada 2. janvāra līdz 1. maijam saņemti 525 jauniešu pieteikumi. No tiem:

  • bāreņi - 16;
  • audzina viens no vecākiem - 172;
  • vidējie ienākumi uz 1 ģimenes locekli ir zem 50 LVL - 39;
  • vidējie ienākumi uz 1 ģimenes locekli ir no 50 līdz 100 LVL - 114;
  • vidējie ienākumi uz 1 ģimenes locekli ir virs 100 LVL -95;
  • vidējā atzīme ir zem 7,5 ballēm - 60 ;
  • pēc 1. maija dokumentus iesniedza - 4
  • īpašie gadījumi (korp! Fraternitas Lataviensis, Alfreda un Almas Apses piemiņas, Elfrīdas un Jāņa Rutku fonda, Osvalda un Ilgas Kēses (Selonijas) fonda, Maldas un Raimonda Vernera Dzelzkalns, Māra un Elitas Jurēviču, Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas, Dzintara un Birutas Abulu ģimenes, Aivara Sluča stipendiju kandidāti) - 29

Lēmums - padome vienbalsīgi apstiprina 2010./2011. mācību gada kandidātu sarakstu un nolemj atteikumu vēstules rakstīt kandidātiem:

  • kas dokumentus iesniedza pēc 1. maija,
  • kuriem vidējā atzīme ir zem 7 ballēm,
  • kuri saņems citu fondu stipendijas,
  • kuri ir nekorekti noformējuši pieteikuma dokumentus.

24.05. Fondā viesojas Klāvs Zichmanis.


Klāvs Zichmanis

26.05.Fondā LAB-AN priekšsēdētājs Visvaldis Dzenis tiekas ar stipendiātiem.


Visvaldis Dzenis ar kundzi un stipendiātiem Lienu Poišu un Vilni Pīru

27.05. Mērķziedojums Briseles Latviešu stipendijai no Ināras Visockas.

28.05. Mērķziedojums DV Melburnas nodaļas stipendijām.


DV Melburnas nodaļas priekšsēdis Aivars Saulītis

ZIEDOJUMI MAIJĀ

Ziedotāji   
2010.gada maijs  
   
Ziedotājs /Stipendijas nosaukums/ Ziedojums*
[Ls]
Alfreds un Sarmīte S. Gravi 303 000,00
DV Kanādas valde /DV CV Pārstāvniecība Latvijā/  19 320,00
Astrīda Jansone / $ 30 000 - Ls 17 250/ 16 920,00
Korp! Fraternitas Lataviensis, Kanādas kopa /CAD 30 000 - Ls 16 440/ 16 593,00
DV Melburnas nodaļa /EUR 4 643.44 - Ls 3 263.43 / 3 278,27
Saginavas Latviešu klubs /Pēteris Āboliņš/ 2 800,00
Sandra Kalniete 1 400,00
ERGO LATVIJA AAS 1 365,00
 Anglijas DV Bedfordas nodaļa /Jānis  Tauriņš/ 567,70
Pēteris A. Pētersons 505,00
Ināra Visocka /Briseles latviešu stip./  280,00
Viļa Vītola vārda dienā Draugu stipendijai
Katrīnkoks, SIA 100,00
Ä’rika, Andra, Vitas, Lindas, Ilzes, Innas, Gunta, Valdas, Lolitas ziedojums  63,00
Ainārs Fogels 50,00
Uldis Ivars  Grava 25,00
Ruta Lībiete 15,00
Jānis Kukainis 15,00
Astrīda Jansone 12,00
Anonīms ziedojums  4,00
Bruņa Rubess piemiņas stipendijai
Jānis Kukainis 100,00
 Valdis M. Vagners/Korp! Fraternitas Lataviensis, Kanādas kopa CAD 81.75 - Ls 44.80/ 45,22
Latvijas Zontu kluba stipendijai
Kungalvs Zonta klubs /SEK 12 500 - Ls 880.80/ 886,80
Clarence Oliver Hedin Benefit of Zonta / SEK 500 - Ls 36.55/ 36,95
  367 381,94
* Pēc komercbankas kursa   
** Pēc Latvijas Bankas kursa   
MK  Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" 9. pantā norādīts, ja darījums notiek  ārvalsts valūta, tajā norādītās summas iegrāmatošanai pārrēķina latos pēc Latvijas Bankas ** noteiktā attiecīgās ārvalsts valūtas kursa,  ko gada beigās norāda uzņēmuma Gada pārskatā. Komercbankas veic  konvertāciju pēc tās dienas ārvalstu valūtas kursa *, un tas var atšķirties no Latvijas Bankas noteiktā kursa.
   
   
Grāmatvede:  /L.Liepa/
  2010.06.01

Paldies ziedotājiem!

Kā mūs atrast?
Rīga, Lāčplēša ielā 75B

Raksti mums