Jāņa Komsāra piemiņas stipendija /2017/

JĀNIS  KOMSĀRS
01.07. 1923 - 01.01.2017.

Jānis dzimis 1923. gada 1. jūlijā Madonas apriņķa Tirzes pagasta "Tīlēs" kā šo māju saimnieka dēls. Ģimenē bija 5 bērni, 4 meitas un dēls, no kuriem Jānis bija jaunākais. Skolas gaitas sācis Tirzas pagasta pamatskolā 1931. gadā. Vasaras brīvdienās palīdzējis vecākiem mājas darbos. Pamatskolu beidzis 1937. gadā. Sakarā ar tēva slikto veselības stāvokli, bijis spiests pilnībā iesaistīties saimniecības darbos un atsākt skolas gaitas Priekuļu lauksaimniecības vidusskolā tikai 1938. gadā. Vidusskolā aktīvi darbojies audzēkņu kooperatīvā un krājkasē. Skolu beidzis 1943. gada pavasarī un tūdaļ iesaukts Latviešu leģionā. Pēc apmācībām iedalīts 15. divīzijas sakaru bataljonā  un piedalījās cīņās Krievijā un Latvijā. 1944. gada beigās divīzija tiek nosūtīta uz Vāciju, kur seko jaunas apmācības un kauju turpinājumi. Karavīra gaitās veicis grupas un vada komandiera pienākumus, tās noslēdzot seržanta pakāpē. Nonācis pie amerikāņiem 1945. maijā un nepilnu gadu bijis kara gūstekņu nometnēs Ludwigolust, Falling Bostel un Ostfrieseland.

1946. gada maijā imatrikulējies Hamburgā dibinātajā Baltijas Universitātē (BU), ķīmijas fakultātē. Pēc augstskolas pārcelšanās uz tuvējo Pinebergas pilsētiņu studentu saimē auga interese par organizētām sabiedriskām aktivitātēm, un Jānis pievienojās grupai, kas 1947. gada 18. februārī nodibināja pirmo jauno latviešu korporāciju — Fraternitas Imantica. Viņš bija tās aktīvs loceklis un laikā līdz BU slēgšanai 1949. gada oktobrī pildīja ekonoma, revidenta, sekretāra un seniora amatus.

Pēc neilgas dienēšanas sardžu vienībā Hamburgā Jānis emigrēja uz Jaunzēlandi, ierodoties valsts galvaspilsētā Velingtonā 1950. gada oktobrī. Sākotnēji bija laukstrādnieks, bet pēcāk nonāca Oklandes pilsētā,  kur ilgus gadus strādāja valsts dienestā kā eksportējamo piensaimniecības produktu kvalitātes pārbaudītājs. Diemžēl tikai dažus gadus pēc pensionēšanās, 2001. gada sākumā, Jāni skāra smadzeņu trieka, kas apgrūtināja rakstīšanu un runāšanu.

Jānis bija izteikts dabas un literatūras cienītājs. Īpašu interesi raisīja botānika, kā arī periodika, kas bija viņa vaļas brīžu piepildītāji. Ar ceļa spieķi pie rokas un mugursomu viņš izstaigāja un izpētīja daudzos Jaunzēlandes nacionālos parkus. Kā ilggadējs, aktīvs

Jaunzēlandes Botāniskās Biedrības loceklis Jānis ir dalījies šīs organizācijas publikācijās ar saviem atradumiem un novērojumiem. Par viņa dabas mīlestību un zināšanām varēja arī  pārliecināties gaumīgi iekārtotajā un rūpīgi koptajā piemājas dārzā. Viņa personīgajā bibliotēkā bija vairums trimdā izdotās publikācijas. Tās pārpildīja plauktus ne tikai pie istabu sienām, bet bija pat jāizvieto pie griestiem speciāli izgatavotos tīklos.  

Arī ārzemju ceļojumi neizpalika: radu un draugu apmeklēšana Latvijā un citur Eiropā, Austrālijā un viesošanās korporācijas zīmīgākajās jubilejās ASV. Jānis Komsārs bija askēts, šī jēdziena vislabākajā nozīmē... Viņa vienkāršā, gaišā personība, godaprāts, labestība,  mūžam paliks pateicīgo laika biedru atmiņās. Pēc varonīgi pavadītiem 16 gadiem slimības ēnā, Jānis Komsārs nomira 2017. gada pirmās dienas novakarē Oklandes pilsētas slimnīcā. Viņa pelni ir izkaisīti dzimtās mājas lauku ārēs.

Vītolu fonds ziņu par ziedojumu Jāņa Komsāra piemiņai saņēma 2017. gada decembrī. Pateicoties Annas Bērziņas ziedojumam un advokāta Matīsa Kukaiņa darbam 2018. gadā stipendiju saņem Rīgas Stradiņa universitātes Māszinību studiju programmas studente. 

Kā mūs atrast?
Rīga, Lāčplēša ielā 75B

Raksti mums